Hipertonija ir viena no visbiežākajām sirds-asinsvadu sistēmas slimībām. Tā sākas ar periodisku asinsspiediena paaugstināšanos, uzbudinātības un noguruma paaugstināšanos, bezmiegu, galvas reiboņiem, sirdsklauvēm.
Pēc tam parādās sāpes sirds apvidū. Hipertoniķi ir slimīgi emocionāli. Viņus kaitina spoža gaisma un trokšņi, bieži nav pārliecināti par sevi, sūdzas par dzīves grūtībām. Viņus nomāc dažādas bailes.
Šā tipa cilvēks izceļas ar paaugstinātu nepieciešamību būt mīlētam. Viņam pastiprinās varaskāre pār apkārtējiem, mēdz būt agresīvi impulsi, taču kaut kas šos impulsus viņā piebremzē.
Hipertoniķis nav par sevi pārliecināts un iekšējo satraukumu cenšas apslāpēt ar alkoholu, reizēm – ar asarām. Dažkārt asinsspiediena paaugstināšanās ir saistīta ar pastāvīgām dusmu lēkmēm. Bieži tā mēdz būt cilvēkiem ar vāju raksturu, kuri nav spējīgi pateikt nē. Piespiedu pakļaušanos citiem cilvēks uztver kā atteikšanos no sava gribasspēka. Vainas apziņa pašam pret sevi tracina hipertoniķi.
Hipertoniķa raksturs veidojas bērnībā nedrošības un sasprindzinātības gaisotnē, ko reizēm rada tēva despotisms.
Nedrošais un iebiedētais bērns slēpj no apkārtējiem agresiju, ko jūt pret tēvu.
Vēlāk šis iekšējais konflikts atsaucas uz raksturu un cilvēka uzvedības tipu. Dzīvesstils, kurā svarīga loma ir slēptajai agresijai un nevis ārējiem apstākļiem, kļūst par galveno nelaimju cēloni.